Putu stabilitāte attiecas uz tādu problēmu neesamību kā putu plīsums, slēgtas šūnas vai sabrukšana, vienlaikus nodrošinot, ka tādas īpašības kā cietība, blīvums, elastība, stiepes izturība un šūnu struktūra atbilst klienta specifikācijām. Lai to panāktu, ir jāstandartizē izejvielas, preparāti un darbības parametri, lai kontrolētu sarežģītas ķīmiskās reakcijas dažādos vides apstākļos.
Blīvumu mēra kilogramos uz kubikmetru (kg/m³) vai gramos uz kubikcentimetru (g/cm³). To nosaka sastāvs un ietekmē reakcijas ātrums.
Pastāv divu veidu putu cietība: virsmas cietība (attiecas uz apavu -kategorijas putām) un kopējā cietība (attiecas uz mēbeļu -kategorijas putām). Putu cietība ir saistīta ar "cietajiem segmentiem", kas veidojas reakcijas laikā, siltuma ģenerēšanā un izejmateriālu cieto vielu saturu -īpaši TDI, MC un POP. To ietekmē arī savstarpējās-saistes pakāpe.
Elastība galvenokārt ir atkarīga no poliētera molekulmasas; lielāka molekulmasa rada lielāku elastību. To ietekmē arī atzarojuma pakāpe reakcijas laikā-mazāk zaru parasti nodrošina labāku elastību.
Mēbeļu{0}}putas galvenokārt tiek izmantotas sēdvietām un atzveltnēm. Stiepes izturība ir saistīta ar NCO grupu skaitu un šķērssavienojuma pakāpi. TDI indeksa vai putu iekšējā siltuma palielināšana uzlabo gan NCO saturu, gan savstarpējo saikni. Un otrādi, palielinot MC, samazinās iekšējā temperatūra, kas bieži vien kavē stiepes izturības attīstību.
Putas ar augstas{0}}kvalitātes šūnu struktūru parasti tiek klasificētas kā vidējas-līdz-augstas{3}}termiņa produkts. Vienveidīgas, smalkas un{5}}defektīvas šūnu struktūras sasniegšana ir sarežģīts izaicinājums, kas prasa dziļu izpratni par iekārtām, izejmateriāliem, sastāviem un apstrādes parametriem.
